Sporta tūristi skolēnu rudens brīvlaikā

Skolēnu rudens brīvlaikā, Rīgas Skolēnu pils sporta tūrisma pulciņa audzēkņi, izmantoja savu laiku lietderīgi, dodoties pārgājienos, lai pilnveidotu savas orientēšanās, tehnikas un kāpšanas prasmes, kā arī, lai vienkārši labi pavadītu laiku aktivitātēs svaigā gaisā, izbaudot „zelta rudeni”.

26.10.  „Ogres Zilo kalnu izaicinājums”

Dzestrajā rudens rītā, kurā pietrūka mazliet saules, bet ne piedzīvojuma gars pulkstens10:00 Rīgas Centrālajā stacijā, satikās RSP tūristi, lai ar vilcienu Rīga-Aizkraukle dotos līdz Ikšķilei, kur tad sākās  tās dienas pārgājiens-piedzīvojums.

Izkāpām no vilciena un sākām ar Ikšķiles pilsētas apskati, maza interesanta pilsētiņa. Pēc pilsētvides baudīšanas tālāk devāmies, otrpus vilciena sliedēm, pa gleznainu zemes ceļu, kas veda meža virzienā, tā nu mēs gājām cauri ābeļu alejai, kas vēlāk pārtapa pa bērzu birzi. Baudot gleznaino ainavu attīstījām labi arī prasmi lēkāt pāri peļķēm. Tā nu mēs nonācām mežā, kur turpinājām ceļu pa mazām līkumotām, viltīgām ,meža taciņām, kas mūs ieveda Zilo kalnu dabas parkā, kalnā augšā kalnā lejā, līdz karjerām, kur tad sagaidīja pirmais uzdevums. Pārsteigums, bija pienācis laiks parādīt katram pārgājiena dalībniekam savas orientēšanās prasmes. Katram tika iedota orientēšanās karte ar punktiem, kontrolpunktos bija jāsavāc noteikta burtu kombinācija, tikai mazākie Agnis ar Patrīcija, uzdevumu veica pārī. Visi uzdevumu izpildīja veiksmīgi, citiem gāja ātrāk citiem lēnāk, vieniem slapjāk vieniem sausāk, dažiem ar vairāk atgadījumiem, citiem mazāk. Turpat pie karjera bija pienācis laiks arī izmantot līdzi paņemtās virves. Kamēr vieni rāpās kokā tikmēr citi laidās no kraujas, šādas izklaides ir īsti tūristu garā, bet izraisīja pārsteigumu sēņotājos. Tad jau arī pusdienu pauze uz kraujas priežu ielokā, samarķējām virves, bet ne kur dziļi somā neielikām, jo devāmies uz ugunsdzēsības torni, kas veidots no metāla konstrukcijām.  Tā kā pieredze ar kāpšanu un laišanos ir, tad bijām gatavi torņa izaicinājumam. Uzkāpjot uz torņa ceturtās platformas, tā pa īstam varēja izbaudīt „zelta rudeni”, kas par skatiem vārdos neaprakstāmi, ikkatrs pārgājiena dalībnieks izbaudīja šo skatu. Arī laižoties pa virvi lejā citi izbaudīja skatu, bet asāku izjūtu cienītāji nošļūca tik zibenīgi, ka noskanēja vien. „Laiks pagāja nemanot” un bija jāsāk  domāt par mājupceļu. Tādēļ  savācām somās visu inventāru un pa taku devāmies uz Ogri. Kad nonācām Ogrē jau bija tumšs tādēļ izbaudījām naksnīgo pilsētu- skaisti, klāt jau bija pēdējais apskates objekts stacija un tad jau ceļš mājup.

Noietā kilometrāža~ 26 km

28.10. „Mangaļsalas noslēpumi”

10:00 un atkal RSP tūristi tiekas Centrālajā stacijā pie Narvesen. Šoreiz braucam uz Vecāķiem, domājat pludmales sezona jau beigusies, nē. Jūra ir un paliek „enerģijas lādiņš” visos gadalaikos.

Izkāpām „Vecāķu” vilciena stacijā un devāmies uz jūru. Sākumā nevarējām saprast, kāpēc šoseja skan priekš, tur tak jābūt jūrai, bet nonākot līdz jūras krastam, redzējām milzīgos bangojošos viļņus, jūra šņāca burtiskā nozīmē. Vējš bija tāds, kad likās pats Neptūns drīz krastā izkāps, bet līdz vētrai tomēr vēl tālu(vēja stipruma ziņā).Mūsu mērķis bija Mangaļsalas bāka. Likās, kad laiciņš ko iet būs ilgāks, bet nemanot jau klāt bija mols. Tā jau saka, ka jautrā kompānijā laiks „skrien vēja spārniem” Sākotnējo plānu pusdienot pie bākas, nācās atlikt, jo mols slīka zem viļņiem, un negribējās, lai kāds tiktu aizskalots jūrā. Bet skats bija iešanas vērts. Tādēļ neskumām par zaudēto iespēju pusdienot pie bākas. Nu, ko bija pienācis laiks tiem Mangaļsalas noslēpumiem, kas mežā slēpjas. Labi atklāsim, kad šie noslēpumi patiesībā ir artilērijas baterijas, jāsaka, ka ne visas kartē ir atzīmētas. Bruņojušies ar lukturīšiem, meklējot pareizās ejas, ieejas, „iegrimām” 19-20 gs. Citi milzīgie eju labirinti, bija labi nomaskējušies zem sūnām. Spocīgi, bet aizraujoši, šie kara monstri vienaldzīgu neatstāja ne vienu. Beidzot virszemē atradām arī ilgi meklēto vienīgo šai pusē bolderinga vietu. Daži no mums speciāli šim pasākumam bija paņēmuši līdzi kāpšanas kurpītes. Bolderingot(kāpt)  var par no baterijas sprādziena laikā atšķēlušiem betona bluķiem. Bija interesanti pamēģināt, te sanāk vairāki maršruti ar mazām asām aizķerītēm. Tā nu mēs drusku tur pakāpelējām, vēl nedaudz pastaigājām un līdz ar tumsu devāmies mājās.

Tā nu vēl viena notikumiem bagāta diena bija noslēgusies.

Noietā kilometrāža ~17 km

Pulciņa pedagogs Baiba Zāle, www.rsp.lv