Pateicība Spēļu istabas pedagogam Ivetai Vainauskai
Ļoti cien. Ivetas kundze!
Jums raksta Ritas Aveniņas (Jelgava, 2.klase, 8 gadi) vecmāmiņa, lai izteiktu savu cieņu un lielu pateicību par iespēju manai mazmeitiņai divas dienas no ziemas brīvdienām pavadīt Jūsu vadītajā Skolēnu pils Rotaļu istabā.
No visiem Rīgas „brīnumiem” Ritiņa, sarindojot prioritārā secībā visu Rīgā redzēto un piedzīvoto, PIRMAJĀ vietā nešaubīgi izvirzīja SKOLĒNU PILI. To nespēja aizēnot nedz LIDO ar zirgu izjādēm, laimes liešanu, monētu kalšanu un karuseļiem, nedz pirmo reizi apmeklētais 3 D kinoteātris, JOCER kluba pirtiņas un baseins, ne arī Medicīnas muzeja spilgtie eksponāti, „Egļu ceļš” u.c. Rīgas pārsteigumi. Prieks un siltums ar kādu Ritiņa rādīja vecākiem savus veidojumus un stāstīja par šīm dienām mani aizkustināja līdz dziļākajam sirds stūrītim.
Savus radošos darinājumus nofotografējām un otrdien (23.janvārī) fotogrāfijas ievietosim Jūsu iestādes plauktiņā Departamentā Kr.Valdemāra ielā 5a – ar norādi ROTAĻU istabai. Kā redzēsiet, man tomēr ir izdevies Ritu „noķert” pie tenisa galda, lai arī viņa žigli centās paslēpties. Pievienojam arī vienu foto ar mūsu Ziemassvētku vainadziņu – pa pusei mūsu darinājums (vairāk gan papildināts).
9.janvārī departamenta nozaru pārvalžu sanāksmē pie Helmaņa kunga publiski (kā vecmāmiņa) izteicu savu apbrīnu un atzinību par Skolēnu pili un tās atsaucīgo personālu. Departamenta sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna jutās ļoti lepna par tik sirsnīgu (un patiesi pelnītu!!!!!) viņas pārziņā esošās iestādes novērtējumu. Pēc sapulces ar lepnumu atrādīju kolēģiem fotogrāfijas.
Ļoti ceram abas ar mazmeitiņu, ka varēsim atkārtoti tikties pavasara brīvdienās! Un vienlaikus atvainojos par „ilgo klusēšanu”, bet gada sākums tāpat kā gada beigas finansistiem ir smags laiks. Savu vecmāmiņas pateicību Jums, cien. Iveta Vainauskas kundze, es izteikšu dzejnieces vārdiem:
Tā dara mātes.
To dara vecmāmiņas.
Māsas to dara māsām.
Vīri to dara sievām.
To dara seni draugi.
To darīja Māte Terēze.
Viņi dod
Bez nosacījumiem.
Viņi velta savu dzīvi.
Un to dari arī Tu.
Ar „paldies” vienmēr
Ir par maz.
( Helēna Ekslija)
Mana pārliecība ir tāda, ka pasaulē ir divas profesijas – ārsti un visu līmeņu pedagogi – kuriem veltīti šie vārdi. Tas ir darbs, kurš paņem visu, bez atlikuma. Un, ja tas tā nav, tad vienkārši šim cilvēkam nav paveicies – tas nav bijis viņa īstais aicinājums.
Jūs patiesi esiet „Savā vietā”, un par to Jums mans LIELAIS PALDIES! Lai Dievs Jūs vienmēr sargā no debesīm, bet Cilvēki mīl uz zemes!