Skarbais Zviedrijas auksto nakšu un slapjo mežu izaicinājums jeb Tiomila 2009

Viens no svarīgākajiem šīs sezonas notikumiem RSP sporta dzīvē – 10mila 2009 – nu ir aiz muguras un varam atskatīties uz piedzīvoto un pārdzīvoto šajā piedzīvojumā. Dalība vienās no lielākajām un skarbākajām stafešu sacensībām pasaulē, pārstāvot Latviju kā vienīgajām puišu un meiteņu komandām, bija izaicinājums, kuram RSP sportisti cītīgi gatavojās visu ziemu speciāli izveidotā treniņu programmā.
RSP meiteņu komandu pārstāvēja Laura Vīķe, Rasa Brūna, Ilze Skujiņa, Kristīne Ruka un Kristīne Kokina. Savukārt puišu komandā cīnījās Valters Āboliņš, Mārtiņš Līsmanis, Mārtiņš Linde, Māris Jansons, Kristaps Grīnbergs, Kalvis Brūns, Mārtiņš Puriņš, Ivars Kļaviņš, Dāvis Dišlers un Edgars Bernāns.

Starta šāviens meiteņu komandām atskanēja saulainā 18.aprīļa pēcpusdienā un starp 320 meitenēm mežā devās arī RSP komandas 1.etapa veicēja Laura Vīķe. Laura savu 7,5 km garo distanci veica lieliski, finišējot 81.vietā. Jāpiebilst, ka Laura zaudēja tikai pusminūti Aijai Skrastiņai, kas startēja „Kalevan Rasti I” komandas sastāvā, un tikai 5 minūtes etapa uzvarētājai.

Lauras uzstādīta latiņa bija ļoti augsta, tādēļ pēc 2.etapa, kurā 7,5 km garā distancē cīnījās Rasa Brūna, RSP meiteņu komanda noslīdēja uz 175.vietu. Tomēr tas tikai deva papildus stimulu pārējām meitenēm skriet vēl ātrāk, kas arī veiksmīgi izdevās – Ilzei Skujiņai 5 km garajā 3.etapā finišējot 162.vietā, Kristīnei Rukai 7,5 km garajā distancē ierindojot komandu jau 152.vietā

un Kristīnei Kokinai ar lielisku pēdējā etapa 9,5 km garo skrējienu noslēdzot sacensības godpilnajā 124.vietā 334 meiteņu konkurencē.

Jāpiebilst, ka meitenes veiksmīgi iekļāvās Mārtiņa Līsmaņa iepriekš prognozētajos laikos, nepārsniedzot 5 minūšu robežu uz etapu un kopumā uz komandu zaudējot tikai nieka 14 minūtes no prognozētā laika.

Lielais paldies meiteņu komandas vārdā jāsaka arī atbalstītāju pulkam, kas milzīgajā skatītāju pūlī izcēlās ar skaļiem un kaislīgiem uzmundrinājuma saucieniem latviešu meitenēm gan startā, gan skatītāju punktā, gan finiša taisnē, piedodot jau tā ātrajiem meiteņu soļiem vēl lielāku paātrinājumu, vismaz tām meitenēm, kas spēja paskriet garām atbalstītāju pulkam, neizklājoties visā augumā uz zemes tieši atbalstītāju pulka priekšā.

Attiecībā uz mežu un distanci jāsaka, ka bija neliela vilšanās. Pieredzējušākie sportisti jau iepriekš bija sabiedējuši ar stāstiem par grūti skrienamiem mežiem un sarežģītām distancēm. Tomēr, kā atzina arī šobrīd Zviedrijā dzīvojošais un skrienošais Valters Āboliņš, šis nebija tipisks Zviedrijas mežs. Vienīgais, kas atbilda gaidītajam, bija purvi un dubļi, kas tiešām bija vairumā, un nevienai no meitenēm neizdevās izvairīties no vismaz pāris reižu iestigšanas dubļos līdz ceļiem. Tomēr slaveno Zviedrijas akmeņu, ja neskaita akmens vaļņus, kas bija lieliski orientieri, mežā gandrīz nebija. Arī distances bija samērā vieglas, un orientēšanās nesagādāja grūtības pat meitenēm, kas Zviedrijā skrēja pirmo reizi.

Pēc veiksmīgā meiteņu finiša sākās gatavošanās puišu startam, kam atšķirībā no meiteņu saulainā starta bija jānotiek jau melnā tumsā un skarbā aukstumā.

Uz starta līnijas stājās 349 puiši, starp kuriem arī RSP komandas pirmais skrējējs Valters Āboliņš, kurš jau labu laiku dzīvo un trenējas Zviedrijā. Starta skats bija elpu aizraujošs, bet realitātē starts pēc Valtera stāstītā bija nežēlīgs un rupjš, jo daudzi skrējēji apzināti centās nogrūst malā konkurentus. Ar nelielām kļūdām ļoti spēcīgā konkurencē un saspringtā gaisotnē, kad visi apkārt rupji grūstās, Valteram izdevās finišēt 199.vietā 13 km garā distancē, turklāt pārspējot pat iepriekš prognozēto laiku gandrīz par minūti. Sīkāk par Valtera piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem distancē var izlasīt Valtera mājas lapā http://valtersabolins.lv/index/zias/zia/?news_id=74 .

Nākamais 13 km garā distancē devās Mārtiņš Līsmanis, kurš noteikti nebija gatavs šai naktij un Valtera uzdotajam ātrumam nolaižot komandu līdz 263.vietai.

3.etapa 7 km īsajā distancē devās Mārtiņš Linde, kuram Valters bija uzticējis savu ļoti dārgo un labo lampu. Diemžēl lielajā aukstumā lampas baterija ilgi neizturēja un Mārtiņam lielu daļu distances nācās veikt gandrīz tumsā, izmantojot nelielo rezerves lampiņu, tomēr izdodoties noturēt komandu 262.vietā.

Pašā garākajā un skarbākajā 18 km garajā 4.etapā devās sportists, kam grūtības un šķēršļi nekad nav sagādājušas problēmas, Māris Jansons. Kaut arī Māris bija ātrs kā vējš un bieži vien skrēja kāda „vagona” priekšgalā, tomēr arī viņam neizturēja lampa un atlikušo distances daļu nācās ievērojami samazināt ātrumu, „velkoties” aiz muguras lēnākiem skrējējiem ar izturīgākām lampām un ik pa laikam tumsā krītot un apdauzoties. Neskatoties uz to, Mārim izdevās pacelt komandu uz 248.vietu.

5.etapa 7 km īso distanci veica Kristaps Grīnbergs, kuram bez liekiem starpgadījumiem izdevās finišēt 253.vietā.

6.etapa 10 km garajā distancē jau rītausmā devās Kārlis Brūns, kuram bija iepriekš traumēta kāja, kas radīja bažas par veiksmīgu skrējienu. Tomēr Kalvis satrieca visus ar fantastisku rezultātu, individuāli ierindojoties 78.vietā un paceļot komandu uz 237.vietu.

7.etapa 10 km garajā distancē devās Mārtiņš Puriņš, kuram arī bija traumēta kāja. Tomēr šoreiz brīnumi nenotika un pēc 3.punkta apmeklējuma Mārtiņš sāpju dēļ nespēja turpināt distanci.

Jau bez īpašas motivācijas 8.etapa 6 km īsā distancē un dienas gaismā devās viens no jaunākajiem komandas dalībniekiem Ivars Kļaviņš, kurš uzrādīja teicamu rezultātu, individuāli ierindojoties 208.vietā pieaugušo konkurencē, kas ir viens no labākajiem individuālajiem rezultātiem RSP komandā.

Kaut arī sākotnējais mērķis bija visiem paspēt nostartēt pirms masu starta, tomēr dažādo neveiksmju dēļ pēdējo 2 etapu veicējiem Dāvim Dišleram un Edgaram Bernānam nācās stāties uz starta līnijas masu startā. Dāvis, kas arī vēl skrien tikai 16 grupā, veica paredzēto 6 km distanci un pārsteidza visus ar lielisku rezultātu, individuāli ierindojoties 123.vietā un atpaliekot no prognozētā laika tikai 2 minūtes.

Jāpiebilst, ka visi pārējie sportisti, izņemot jau iepriekš minēto Valtera rezultātu un Kalvja teicamo rezultātu, iekļaujoties 5 minūšu robežā, savus prognozētos laikus krietni pārtērēja. Mazliet motivācijas pietrūka Ivaram, lai iekļautos 5 minūšu robežā. Edgars Bernāns, kurš bija gatavojies 17 km garajam pēdējam etapam, diemžēl bija spiests skriet saīsināto 10 km garo distanci, tādēļ rezultāts pašu Edgaru neapmierināja.

Kopumā tātad RSP puišu komandai diemžēl nepatīkamais rezultāts DSQ. Tomēr ir gūta lieliska pieredze, kas noteikti ļaus veiksmīgāk sagatavoties nākamajai Tiomilai un cīnīties par 100-ku. Lai nu kā, mēs varam būt lepni par to, ka piedalījāmies un par to, ka izturējām un izdzīvojām!

Kopsavilkums un secinājumi:

Lieliskas sacensības, fantastisks piedzīvojums – nākamgad noteikti braucam atkal un tiekam 100-kā! Lai to paveiktu:

1.     Jāizdomā, kā pārdzīvot guļamās naktis nežēlīgā aukstumā.

2.     Jānodrošinās ar labām lampām un baterijām, kas nenobeidzas distances vidū.

3.     Jāatceras, ka traumētiem sportistiem labāk nedoties distancē vai arī vajag ārstēties ar speciālo ārstniecisko dzērienu.

4.     Jāturpina trenēties vēl cītīgāk!

Sacensību rezultāti:

http://www.10mila.se/2009/resultat/

Sacensību (un ne tikai) bildes:

http://www.flickr.com/photos/28808051@N03/sets/72157617073711450/