DAUDZDIENU KALNU PĀRGĀJIENS UKRAINAS KARPATOS
Jau vairākus gadus pēc kārtas ”Rīgas Skolēnu pils” sporta tūrisma pulciņu audzēkņi dodas mācību – treniņu braucienā ārpus Latvijas. Pagājušajā gadā vairākas dienas notika kāpšana pa „īstām” klintīm Turcijā, bet šogad izvēlējāmies pārbaudīt savus spēkus veicot daudzdienu pārgājienu Ukrainas Karpatu kalnu masīvā.
Ukrainas Karpatu kalni nav augsti, augstākā virsotne Hoverla ir 2061 m v.j.l. Tomēr paveras daudz skaistas kalnu dabas ainavas, kuras noteikti ir vērts redzēt! Turklāt izrādījās, ka vairākiem grupas dalībniekiem arī vecāki staigājuši pa šiem skaistajiem kalniem, tas gan bijis vairāk kā pirms 20 gadiem. Tajā laikā Ukraina bija ļoti populārs ceļojumu galamērķis.
Kalnu brauciens notika no 2013. gada 3. līdz 12. jūlijam, kopā piedalījās 11 dalībnieki, no kuriem jaunākajai dalībniecei tikai 12 gadi. Kā galvenais mērķis tika izvirzīts – veikt pārgājiena maršrutu pa Ukrainas Melnkalnes kores augstākajām virsotnēm. Šis maršruts tika novērts – „virs vidējā” un ieteicams veikt 6 dienās. Tomēr analizējot maršrutu, jau sākotnēji tika nolemts, ka maršrutu veiksim 5 dienās, pirmo dienu atstājot Ukrainas tūrisma pilsētas – Jaremčes iepazīšanai un pārgājienu somu sakravāšanai. Tas bija ļoti labs lēmums, jo ļoti daudz laiks tika patērēts braucot pa Ukrainas ceļiem. Kā taisnojās viesnīcas administrators „Mums vispār nav ceļu”.
Pirmajā pārgājiena dienā autobuss aizveda līdz Kvasy, kur samaksājām (kontrolpunktā „Keveliv”) par atrašanos Karpatu Nacionālajā dabas parkā. Samaksājām par piecām dienām – par katru dalībnieku, gan arī par katru telti. Sākumā brīnījāmies, kā var nokontrolēt tik lielā teritorijā, bet jau otrajā dienā sastapām Nacionālā parka kontroli. Tiklīdz redzēja, ka mums ar biļetēm viss kārtībā, steidza sniegt padomus par maršrutu, laika apstākļiem, gan ar pozitīvu apbrīnu apskatīja mūsu grupas inventāru.
No „Keveliv” devāmies augšup kalna masīvā. Sākumā pa meža ceļu, cauri mežiem. Pēc vairākiem kilometriem koki paliek zemāki, parādās kalnu pļavas, kalnu iemītnieki – gani, govis, aitas, zirgi… Aizvien elpu aizraujošāki skati, aizvien vairāk izjūtams somu svars. Tomēr visi jūtamies spēka pilni un ap plkst. 18.30 iekārtojam naktsmājas un gatavojam vakariņas. Kopā pa dienu tika veikti 16 km, augstuma starpība 700 m. Naktī lija lietus un pūta stiprs, brāzmains vējš, bet no rīta skaidrs un gandrīz bezvējš. Kalnos laika apstākļi ļoti strauji mainās.
Otrās dienas pārgājiens sākās ar stāvu kāpienu augšup. Tika sasniegta trešā Ukrainas Karpatu augstākā virsotne – Petross (2020.2 m), kura tiek uzskatīta par vienu no grūtākajām virsotnēm šajos kalnos. Noeja no kalna pa stāvu kalnu taku. Otrajā dienā nogājām 10 km, augstuma starpība 900 m.
Trešajā dienā tika uzkāpts vairākās virsotnēs, no tām Ukrainas augstākajā virsotnē – Hoverla (2061 m, Говерла), Breskul (1911.5 m), Požeževska (1822.2 m) un Turkul (1933.2 m). Dienas sākumā laika apstākļi nelutināja – auksts, stiprs vējš. Augstākajā virsotnē nevarēja saredzēt tālāk par 10 metriem. Bet dienas otrā pusē laiks strauji uzlabojās, parādot kalnus visā savā krāšņumā. Nakšņojām pie leģendām apvīta kalnu ezeriņa Nesamovyte, kurā daži pat izpeldējās un ūdenim piedēvēja apzīmējumu „Latvijas aukstais”. Šo nakšņošanas vietu izvēlējās arī daudzi citi tūristi. Trešajā dienā tika veikti 9.5 km, augstuma starpība 600 m.
Ceturtās dienas maršruta lielākā daļa veda pa kalnu kori. Šī bija gara diena, bet iešana viegla un raita. Mums pievienojās liels kalnu suns, no kura atvadījāmies ar vietējā gana un liela siera gabala palīdzību, tikai nākamās dienas pēcpusdienā. Šajā dienā uzkāpām virsotnē Pop Ivan (2028.5 m), kuru dēvē arī par melno virsotni. Kā arī apskatījām leģendām apvītās kalnu observatorijas drupas. Ceturtajā dienā tika noieti 16 km, augstuma starpība 400 m.
Piektā diena tika veltīta noejai no Karpatu kalnu masīva. Neizpalika arī klintis, kalnu avoti, ūdenskritumi un skaisti skati. Šajā dienā nogājām 12 km.
Kopā piecās dienās tika noieti 64 kilometri. Pārgājiens nevienam nebija viegls, jo visas personīgās mantas, teltis, guļammaisi, pārtika piecām dienām tika nesta mugursomās. Kāds nopūtās, kādam nobira asariņa, bet visi pārgājiena dalībnieki atzina, ka šis ir ļoti skaists, piedzīvojumiem bagāts kalnu pārgājienu maršruts un visi lepni, ka – MĒS TO VARĒJĀM!
Inga Liepiņa
BJC Rīgas Skolēnu pils pedagogs
Kalnu brauciena grupas vadītāja