Kino mākslas pulciņš tiekas ar profesionāļiem

Kino mākslas pulciņā nu jau kļuvis par tradīciju tikties ar profesionāļiem, praktiķiem, kas dalās savā pieredzē, strādājot kino jomā dažādās specialitātēs. Ne tik sen tika aizvadīta meistarklase ar kino mākslinieku un režisoru Jurģi Krāsonu, kas stāstīja par savu pieredzi multiplikācijas filmu veidošanā, tajā skaitā arī par vienu savu no saviem pēdējiem darbiem, multfilmu „Norīt krupi”, kas guvusi vairākas balvas starptautiskajos kino festivālos. Aprīļa beigās kino pulciņš priecājās, ka pulciņa atbalstītāja, drauga un mākslinieka, režisora radošais darbs tika atzīmēts arī Latvijas nacionālajā kino festivālā „Lielais Kristaps” balvām.Nedēļas sākumā, 7. maijā, kino mākslas pulciņā notika meistarklase ar kino producentu un Alberta koledžas pasniedzēju Bruno Aščuku, kas dalījās savā pieredzē darbam kino jomā. Audzēkņi uzdeva jautājumus par redzēto festivālā „Lielais Kristaps”, par Latvijas augstākās izglītības sistēmu kino nozarē, par filmu studijām Latvijā, to struktūru, darbības veidiem, specializāciju.

Bruno Aščuks pastāstīja par patreizējo stāvokli kino nozarē, par problēmām, ar kādām parasti sastopas iesācējs. Šīs tēmas ietvaros runa gāja pirmajā kārtā par kino izglītības iespējām Latvijā un citur. Īpaša uzmanība tika pievērsta galvenajam, tam, ka režisora un citās kino profesijās pašlaik īpaši nepieciešama estētiskā audzināšana. Finansējuma trūkums, filmas ražošanas tehniskā nodrošinājuma grūtības, neapšaubāmi, ir problēmas, kas prasa savu atrisinājumu. Taču tika konstatēts, ka lai filma vispār taptu, par vissvarīgāko ir un paliek radošās personības vēlme izteikt oriģinālu ideju, parādīt personisko pasaules redzējumu un izjūtu, tad filma tik tiešām varētu būt uzskatāma par mākslas darbu. Runa gāja par to, ka audzēkņiem ir svarīgi mācīties veidot filmas māksliniecisko redzējumu, kas balstās uz savu pasaules izpratni un izjūtu, un tad mācīties ietvert personisko redzējumu mākslinieciskajā kino tēlā ar specifiskiem izteiksmes līdzekļiem.

Meistarklases beigās tika parādītas agrīnās mēmās filmas un fragmenti no nesenām latviešu filmām, kur uzskatāmi bija redzama kino tēla attīstība krāsās, skaņā, uzņemšanas tehnikā, satura daudzveidībā, kādu dod mūsdienu kino izteiksmes līdzekļi. Audzēkņiem tika nodemonstrēts, ka prasme taisīt atraktīvu kustīgu bildīti ir svarīga lieta, bet tā ir tikai viena no prasmēm, kas nepieciešama mākslas darba tapšanai, turklāt ne pati galvenā. Filma sākoties no satura un mākslinieciskās idejas nevis no vienkāršiem vingrinājumiem ar kino izteiksmes līdzekļiem – tāds bija audzēkņu galvenais secinājums pēc šis tikšnās.

Lilita Aleksejeva, kino mākslas pulciņa pedagogs