ES GRIBĒJU DIŽOTIES, LAI NĀK TAUTAS SKATĪTIES

2002. gadā pēc Rīgas Skolēnu pils audzēkņu vecāku priekšlikuma tika nolemts sarīkot mācību gada noslēguma pasākumu, kurā piedalītos visi RSP audzēkņi un pedagogi. Meklējot piemērotu vietu pasākumam, nolēmām par to vienoties ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kurā ir ļoti laba infrastruktūra daudzajiem un dažādajiem Skolēnu pils darbības virzieniem. Usmas baznīcā tika organizēti koru, vokālo un instrumentālo ansambļu koncerti, pie muzeja vārtiem apmeklētājus sagaidīja pūtēju orķestris un folkloras kopa, sētās notika zīmēšanas, veidošana, kokapstrādes, radioelektronikas, kultūrvēstures, arheoloģijas un citas meistardarbnīcas. Muzeja mājās tika veidoti pasākumi, kurus organizēja Rīgas Skolu muzejs un valodu pulciņi, kā arī datoru un fotopulciņu izstādes un nodarbības. Sporta pulciņi aicināja apmeklētājus izmēģināt savus spēkus kāpšanā pa sienu, kā arī staigāšanā pa virvēm, piedalīties orientēšanās sacensībās, spēlēt badmintonu un dambreti. Un kur vēl Lielkoncerts uz muzeja centrālās skatuves, kurā piedalījās Tautas deju ansamblis un sporta deju kolektīvs, kā arī RSP dziedošie un spēlējošie kolektīvi! Pasākumam tika dots arī saistošs un nozīmīgs nosaukums „Es atnācu dižoties, nāciet, tautas, skatīties!”. Kopā šajā pasākumā piedalījās apmēram 3000 RSP audzēkņi un pedagogi. Pasākumu kuplā skaitā apmeklēja arī audzēkņu vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas, draugi. Bez iesaistītajām personām pasākumu plaši apmeklēja arī Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi. Visiem šī bija brīnišķīga atpūtas diena, kas apvienojās ar etnogrāfiskās pagātnes izzināšanu un iepazīšanu.

Manuprāt, pasākums bija izzinošs, interesants, piemērots atpūtai un izklaidei katram muzeja apmeklētājam, kuru skaits pēc aptuveniem aprēķiniem varēja būt ap desmit tūkstošiem. Diemžēl šogad pasākums nenotiks. Tas, protams, ir nepatīkams pārsteigums un vilšanās Skolēnu pils audzēkņiem un viņu vecākiem. Visi kolektīvi jau strādāja pie programmas šim pasākumam, lai varētu parādīt labāko, ko apguvuši mācību gada laikā. Izrādās, ka viss iecerētais ir gatavots veltīgi, jo Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šim pasākumam varēja piedāvāt tikai pļavu pie Ezera vārtiem. Diemžēl dižošanās pasākumam nozīmīga bija tieši muzeja infrastruktūra un piemērot pasākumu pļavām pie ezera nav iespējams: jābūvē skatuve lielkoncertam, trūkst otra vieta pārējo muzikālo kolektīvu koncertam, meistardarbnīcām ir nepieciešamas sētas nevis klajš lauks. Ļoti žēl, ka muzejam šāds kupli apmeklēts pasākums nav nepieciešams, kaut gan pēc pagājušā gada pasākuma muzeja speciāliste Iveta Ārgale apsolīja, ka viss notiks kā katru gadu. Skolēnu pils pasākumu parasti neapmeklēja arī muzeja vadība, tādēļ viņiem grūti spriest par tā nozīmīgumu un iespējām.

Rīgas Skolēnu pils mācību gada pasākumam bija liela nozīme skolēniem apzināties savu vēsturi, kā arī aicināja pievērsties novadpētniecībai un būt aktīviem muzeja apmeklētājiem arī citos pasākumos. Diemžēl šie bērnu un skolēni tiek atstumti no pievēršanās aktivitātēm, kuras piedāvā muzejs.

RSP audzēkņi, kuri tieši piedalījās pasākumā šajā dienā Brīvdabas muzeju apmeklēja par velti, katru mazāko audzēkni varēja pavadīt viens vecāks, kuram biļete šajā diena bija lētāka t.i. Ls 1,-, pārējie muzeja apmeklētāji ieejas biļetes iegādājās pēc parastajiem tarifiem. Šogad no muzeja administrācijas tika ierosināts iegādāties ieejas biļeti pilnīgi viesiem pasākuma apmeklētājiem un arī dalībniekiem. Vai Līgo, Ziemassvētku, Lieldienu un citu pasākumu dalībnieki Brīvdabas muzejā iegādājas ieejas biļeti? Kā būtu, ja katrā teātrī visi aktieri, kuri piedalās izrādē iegādātos ieejas biļeti, tāpat arī katrs mūziķis iegādātos biļeti koncertos, kuros viņš uzstājas?

Rīgas Skolēnu pils strādā, lai nākamgad šāds pasākums notiktu tikai citā vietā, citā veidā un citā formātā.

 Valdis Egle, Skolēnu pils direktora pienākumu izpildītājs