Sporta tūrisma pulciņa nometne AUSTRIJĀ
18.07.-31.07.2010.
Braucēju saraksts: Inga Liepiņa (grupas vad.); Baiba Zāle un Lāsma Lūse (atbildīgās par pārtiku); Normunds Reinbergs (kāpšanas instruktors); Linda Toča; Ilga Baumane; Toms Cinītis; Ieva Grauduma; Oskars Fiļipovs; Kristaps Garkevičs; Raita Reine; Agnese Indriksone, Ints Indriksons, Una Veseta; Madara Veseta, Emīlija Štelmahere, Patrīcija Liepiņa.Autobuss, šoferīši: 19.vietīgs Iveco; Ilmārs un Ilgonis.
Nobraukti: 4178 km.
MARŠRUTS – Dienasgrāmata
18.07. svētdiena
15:00 sākam pulcēties Rīgas Skolēnu pilī. Mantu kravāšana. Nu, protams, kā parasti mantas vairāk kā vajag, pirmajā brīdī likās, ka ceļos tikai mūsu mantas. 15:30 viss veiksmīgi tika sastumts busā, pat pārāk. Baibiņa bija pārcentusies un aizkrāmējusi arī divas sēdvietas, viss kā parasti atrisinājās – mantas ejā un aizmugurējiem kārtīga pakāpelēšana. 15:40 izbraucam, lietus kārtīgi līst, Rīga pludo, neskatoties uz to, ka ārā +30 grādi. Sastrēgumi, plūdi…bet ārā tiekam.
17:30 esam uz Latvijas–Lietuvas robežas. Braucam raiti caur Lietuvu un nolemjam pie Kauņas netaisīt pauzīti. Līdz ar to 3 stundās caur Lietuvu J
20:36 pie Lietuvas-Polijas robežas. Ap 23:30 esam Lomžā, tiek uzpildīts busiņš. Nakts tiek pavadīta busā, nu diez ko ērti gan nav, bet vienu nakti var paciest. Ceļš caur Poliju. /Inga/
19.07. pirmdiena
10:50 iebraucam Brno viesnīcā. Opā! Kopējais braukšanas laiks no Rīgas līdz Brno 19,5 stundas! Tas ir ļoti ātri busiņam. Pulksteņa laiks pamainās par 1 stundu uz priekšu.
Viesnīca, manuprāt, ļoti laba, arī lēta Kolej Josefa Taufera, Jana Babaka 3/5. Pamatā tā ir studentu viesnīca, ar ISIC kartēm 5,10Ls, pārējiem 9Ls. Uz divām istabiņām virtuvīte, dušas. Vienīgi čekošanās iekšā prasīja 1 stundu, papīru lietas.
13:30 ar tramvajiņu aizbraucam uz vecpilsētu (viena biļete 14 czk). Centriņā sākumā kopā, pēc tam sadalījāmies. Pilsētiņa smuka, bet liekas, ka vienā dienā visu smukumu var ar apskatīt. /Inga/
20.07. otrdiena
8:37 izbraucam no Brno viesnīcas. Hmm, bija gan plānots 8:00, bet sajukums ar pulksteņiem-daži dzīvo pēc LV laika…ātrā kravāšanās…kavējam 37min 😉
11:00 iebraucam Austrijā.
16:05 vēl jo projām braucam, sāksim skatīties trešo filmu un beidzot ārā pa logu sāk parādīties mūsu brauciena mērķis – kalni!
19:00 ar nelielu riņķa danci iebraucam Austrijas kempingā, Huben ciematā. Oetztalernaturcamping.com Familie Kuprian A-64444. Kempings kā kempings. Ierādīja mums vietiņu, kur uzcelt mūsu 7 teltis un busam vietu pie pašām teltīm. Mīnusi – dušas par maksu, kas nebija minēts web (0.70Eur), patālu tualetes, kas apgrūtina sevišķi mazus bērnus un alus cienītājus, bet tā jau viss ok un ļoti noderīgi, ka recepcijā visu laiku var uzzināt laika prognozi. /Inga, Toms/
21.07. trešdiena
7:30 esam augšā, lai sāktu gatavot brokastis – šodien rudzu pārslu putriņa un maizītes.
~ 9:40 izejam uz kāpšanu.
10:50 esam klāt! Govis ir draudzīgas. Ap 14 esam labi izkāpušies un sākam domāt par došanos uz netālajām ferratām. 15:00 izejam un 15:25 sākam ferratas. 16:00 lielākā daļa ir augšā. 16:05 visi esam uzkāpuši! Klettersteigbuch
Skaists skats uz attālākām virsotnēm, blakus ūdenskritums un 13 varoņi ferratas finišā.
16:20 Oskars un Linda to lejā, 16:35 visi lejā, ejam mājās J ~18:00 visi veiksmīgi atgriezušies. Vakariņās salāti + makaroni. Spēle Alias – jaunieši uzvar!
22:00 Naktsmiers. Sēžam teltīs, klausāmies lietus pilēs un ceram no rīta pamosties sausumā. Pagaidām plāksteris ir līdzējis vienīgajai vietai, kur redzējām sūcamies ūdeni.
23:00 Izklausās, ka lietus ir mitējies, vismaz vairs negāž tā pamatīgi. Ceram pamosties ar skaidru laiku, lai varētu kārtīgi paēst putru un doties kāpt visu dienu! /Linda, Ilga/
Miega dzejolītis:
Lietus ārā baisi līst,
Cerēsim, ka mitēs drīz.
Rītā putra jāēd braši,
Lai var klintīs uzkāpt knaši!
Tagad gulēt jāiet man,
Miega dziesmiņa jau skan.
Blakus teltī kāds jau krāc,
Bezmiegs viņu nenomāc!
Ar labu nakti!
/Linda/
22.07. Ceturtdiena
7:50 pamostos bez modinātāja.
Apdomājos vai līst vai nelīst ārā no telts, pēc vakardienas negaisa, kas ārā valdīja bija bail no tā ko ārā ieraudzīšu. Saņemu drosmi, atveru telts „durvis” priekšnamā peļķe ir pazudusi, tas rosināja domāt, ka viss būs labi. Ārā paveras aina, kas iepriecina, mākoņi pie debesīm praktiski vairs nav un atsedz skaistas kalnu galotnes.
09:05 Vairāk kā pusstundu vēlāk, kārtējās brokastis uz „brīvdabas” terases kalna ielokā, burvelīgi. Ja runājam par ēdiena karti, tad rīsu putra + zivju maizītes + siera maizītes.
10:02 Beidzot buss izripo no kempinga. Bruņojušies esam ar virvēm, ķeskām, klinšu kurpītēm, peldkostīmiem un dvieļiem, jo nevar zināt ar ko tā diena beigsies. Pēc mazāk kā divdesmit minūtēm, esam klāt, tik jāpaiet ar kājām vēl 10 min un ejam klāt „Trumpen Engel”, jeb latviskajā tulkojumā eņģeļa siena, tam „apakšā” ir stāsts par vecākiem, kam maitu lijas nolaupīja bērnu, bet tad vecāki vērsa savas lūgsnas pret debesīm un viņiem bērnu eņģeļi atgrieza, tādēļ šo sienu nosauca par „Eņģeļu sienu”.
Eņģeļu siena kā lai to saka, dažkārt šī siena ir riktīgs vells. Maršruti šai sienā pietika vairāk kā vienai dienai. Par vellatiem saucam tos 6a, 6c, bet par nežēlīgajiem sātaniem 7-niekus un to 8-tnieku, kurus, mēs pat neaiztikām. Laiks ir ārkārtīgi saulains, govis šodien nav, toties, atgādinājums par viņām gan ir: sūdu čupa sānā J Mēs jau smējāmies, lai ir mēslojums, lai par katru uzkāpto maršrutu varēt iestādīt rozi.
Sākotnējais mūsu maršrutu izvēles kritērijs bija nosaukums J Sākām ar ko ieddvesmojošu: „Hop o Drop”, pēc savas būtības 4-nieks, tādēļ mēs Ilga, Linda un es to kāpām ar apakšējo. Blakus tur ar sienu cīnījās mūsu grupas mazākie un ar nepieredzējušākie varoņi.
/Baiba/
23.07. piektdiena
7:00 sākās rīts, šodien dežuranti bija Kristaps ar Oskaru. Ceļoties no rīta lija lietus, tāpēc brokastu taisīšana bija mazliet apgrūtinoša, izbraukšana paredzēta ir 9:00. Vēl no rīta Inga teica, ka nebrauksim uz ferratām, bet ap 8-ņiem lietus pārstāja līt, tāpēc izdomājām, ka jābrauc.
9:32 esam visi busā, lai dotos uz ferratām.
9:57 Esam piebraukuši. Esam gatavi kāpt, stāsta, ka netālu ir kāds ezers.
11:35 esam uzkāpuši augšā. Vislabākais visas trases laikā bija tikšana pāri ūdens kritumam. Tās bija lieliskas sajūtas, protams, trasi izgājām ātrāk nekā domāts. Tik sarežģīti elementi kā iepriekšējā trasē nebija. Ūdenskritumu sauca Stuibenfall.
Ap 13:00 buss ir atbraucis un daļa cilvēku ir sakāpuši busā. Līst lietus un tāds, kurš kādu laiku visdrīzāk nebeigsies. Par to pieminēto ezeru. Tas izrādās kāda restorāna īpašums, tāpēc peldēties netikām.
Ap 13:30 izbraucām no stāvvietas. Lietus vēl līst. Rīt sola labāku laiku, tad, cerams, tā būs arī.
Pa visu šo laika daļu izlaidu, jo bija aizmidzis, bet pašu interesantāko nenogulēju. Nezinu ap cikiem, bet Lindas, Ilgas un Ievas teltī taisījām zupu. Kāpēc teltī? Jo lija, lai nosistu laiku, spēlējām kāršu spēli „Duraks”. Tad atkal pagāja kāds laiciņš, visi, principā, dzīvojās pa teltīm. Visbēdīgākais un visjautrākais notikums šodien līdz šim ir, ka Lāsma ar Baibu, un mūsu telts – Toms, Oskars un es, visi gulējām peļķē. Telts bija ūdenī, mūsu telts salīdzinot ar Lāsmas un Baibas telti bija mazāk ūdenī. Bet fakts kā tāds – jautrs piedzīvojums. Lai nebūtu jāguļ ūdenī abas teltis pārvietojām uz augstāku vietu.
Vienu brīdi lietus mitējās, aizgājām uz veikalu. Izgājām no veikala ārā, skatāmies, buss piebraucis, kas arī mūs beigās atveda atpakaļ uz mūsu mītnes vietu. Tagad ir plkst. 18:40 un atkal līst lietus.
23:18 esam daļa pa teltīm, daļa pa pabu atpūšas. Lietus līst vēl, žēl, ka tā, bet, ko padarīsi. Man pilnīgi nekādas nojausmas par rītdienu, tāpēc nezinam cikos rīt celties. Dažbrīd guļot ataust atmiņā šodienas Ferratas gājiens, un laišanās pāri ūdenskritumam. Tas sagādāja patīkamas atjūtas. Ejot šodien cauri mūsu telšu pilsētiņai dzirdēju, ka visi lielā mērā atpūtās divās teltīs. Bet arī abas teltis ir lielākās šajā braucienā. Katrs nosit savu laiku kā vēlas šajā lietainajā laikā. Skatīs, ko rīt laiks rādīs…
/Kristaps/
24.07. sestdiena
8:56 Rīts sākas ar lietu un aukstu gaisu. Pamodos no saukļiem pakaļ brokastīm. Brokastīs bija putra un maizītes. Par šīs dienas plāniem neko nezinām. Brokastīs kā vienmēr putra un maizītes, pēdējos rītos īpaši populāras ir zivju maizītes. Pēc drēgnām brokastīm savus traukus atstājām ārā un trauku mazgāšanu atstājām lietus ziņā. Paši ielīdām teltī un izbaudījām mūziku.
Ap 11:00 mūs uzrunāja Ingas balss: „ņemam peldrēbes un dvieļus, pēc 5 minūtēm braucam uz akvaparku”. Visi ātri savācas, es aizskrēju pasaukt Tomu no kopējās istabas, kur viņš lādēja ipodu. Visi busā un priecājas par to, ka drīz sasildīsies, jo akvaparkā ir termālie baseini.
Sākumā šoferīši mūs aizveda uz nepareizo akvaparku. Pēc neilga laika esam klāt akvaparkā „Aqua dome”, kas atrodas pilsētā Langenfield. Pie kasēm mēģinājām nošmaukties, iestāstot, ka Ievai un Madarai ir 14 gadi. Sanāca! Akvaparkā ir silts un forši, tur bija trīs baseini, kas atšķīrās ar masāžas iespējām, ūdens siltumu un sāļumu. Vēl bija tāda mākslīgā upe, kas izveda no telpām ārā. Garlaicīga bija ūdens truba, viņa bija pārāk īsa lēna. Uz beigām daudzi saskrējās vienā baseinā un tur notika šļakstīšanās, ākstīšanās un ķeršana.
14:30 visi jau dodas uz ģērbtuvēm, jo drīz beigsies laiks. Ģērbtuvēs jau saģērbušies Normunds un Ints izskatījās bēdīgi, tāpēc Toms pajautāja: „Kāpēc tik bēdīgi?” Normunds atbildēja: „Jo jāatgriežas baseinā Nr.1 – mūsu kempinga pļavā, kura bija pilna ar ūdeni.” Pēc akvaparka Kristaps ieteica pastaigāties pa pilsētu, tāpēc, Inga piešķīra pusotru stundu laika pilsētas apskatei. Pilsētā apskatījāmies tikai veikalu piedāvājumus. Kad atbraucām kempingā gājām lādēt savas ierīces.
Ap 19:00 bija vakariņas. Lāsma palīdzēja dežurantiem, jo dežūrēja Toms ar Ievu. Vakariņās pulvera – kartupeļu biezenis ar tušonu un salātiņiem. Vakariņas notiesājām teltīs.
/Oskars/
25.07. svētdiena
9:00 izbraucam! Beidzot laikā!
10:00 esam pie pacēlāja + katram 2 batoniņi un sēžamais.
14:10 esam augšā. 2807m, Pockkogel. Pa ceļam pazuda ferrara uz 200m, bet mēs neapstājāmies.
Pa ceļa lejā visi ēd kondensēto pienu ar sniegu (saldējums). Izņemot Tomu, Oskaru un Kristapu, kuri nogāja zemāk.
Oskars un Kristaps uzkāpa vēl vienā virsotnē. Noskaidrojās laiks, sāka spīdēt saulīte. Braucam visi uz kempingu. Beidzot visiem teltis ir sausas. Vakariņās rīsi, ko pagatavoja pirmā pieaugušo dežūra Agnese +Ints.
Jaunieši spēlē paslēpes pa mūsu kempinga daļu. Labākās slēptuves Oskars Tomam (vadītājam) aiz muguras. Ilga zem telts. Toms Normunda teltī. Jaunieši spēlē gurķus un izdomā iesaukas Tomam, Oskaram, Ilgai, Lindai.
/Ilga /
No rīta agri ceļamies
No teltīm ārā veļamies
Putra brokastīs jāēd knaši,
Lai kalnā uzkāpjam mēs braši.
Kalnos mākoņos mēs tinamies
Ar pazudušo feratu cīnamies
Beigās visi ir laimīgi
Saldējumu saulē ēd priecīgi.
26.07. pirmdiena
8:15 Pieceļamies tieši uz brokastīm. Brokastīs šodien pirmo reizi nav putra, bet gan Kellogs pārslas ar pienu. Par to visiem prieks, it sevišķi dežurantiem, jo nav jāvāra putra. Rīts apmācies. Diena nesolās būt saulaina, ne arī lietaina, vismaz tā saka laika prognoze.
9:00 Izbraucam (godīgi sakot, pēc 9:00 Mazliet nokavējāmies, bet tikai mazliet). Izbraucām virzienā uz pilsētu Oetz, kur mums paredzēta klinšu kāpšana.
10:00 Esam ieradušies kāpšanas vietā, aplūkojuši maršrutus, saģērbušies, iesildījušies un sākam kāpt. Sākam ar 5a, 5c maršrutiem. Jāatzīst, šeit tādu nav daudz. Pārsvarā ir 6a un grūtāki maršruti. Tāpēc mums neatliek liela izvēle ko kāpt. Šī kāpšanas vieta no pārējām atšķiras ar to, ka ir diezgan „mežonīga” – šeit ir daudz koku. Sākumā pat pabraucām garām tai vietai, jo nepamanījām klintis, kas slēpās aiz kokiem un būvdarbiem. Kad esam iesildījušies „izkāpušies” uz pieciniekiem, dodamies tālāk, kāpt 6a maršrutus. Toms ar Ievu sāk kāpt „Hokus Pokus” – it kā 6a maršruts. Uzkāpj kādus 3 metrus, tālāk netiek. Vēlāk izrādās, ka tas bijis 6c+ maršruts J Kļūdiņa…Tikmēr Kristaps ar Oskaru cīnās ar 6b maršrutu. Viņi bija domājuši, ka 6b jābūt vieglākam par 6a, bet kļūdījās…
Pēc tam neliela atpūta un pusdienu pauzīte kam sekoja šodienas ievērojamākais maršruts „Klein, aber OHO!”. Tulkojumā „Maziņš, bet OHO!”. Tik tiešām, maršruts ir tikai 5m augsts, ar trim starpāķiem, grūtības kategorija 6a. Kā vēlāk secinājām, maršruts galīgi neatbilst 6a. Tas drīzāk ir 6c vai augstāk. Ar šo maršrutu pirmās cīnījās Ilga un Linda, bet nevarēdamas iziet ar apakšējo drošināšanu, nolēma pagaidīt, kamēr kāds uzliks augšējo. Pēc tam atnāca Toms ar Ievu. Ieva pamēģināja, bet nevarēja. Pēc tam kāpa Toms. Viņš cīnījās, cīnījās, un viņam tas izdevās! „Hip, hip, urā Tomam!” Viņš uzlika augšējo drošināšanu. Pēc tam mēģināja kāpt visi pārējie no mūsu grupas, bet nevienam nesanāca. Vienīgi Raitai, bet viņa izmantoja atsaiti par palīglīdzekli. Tātad Toms ir mūsu šodienas varonis – izkāpa sienu, ko neviens cits nevarēja. Apsveicam.
15:30 beidzam kāpt. Dažiem gribējās vēl, bet neko darīt, jābrauc prom. Līdz plkst.16:00 pastaigājāmies pa pilsētu Oetz. Linda beidzot nopirka ilgi meklēto „murkšķu ziedi” – baigi labo ziedi ar īpatnēju smaržu, ko mēs visi pēc tam autobusā iepazinām. Devāmies uz Pitburgu, lai izpeldētos Tiroles siltākajā ezerā – Pitburgas ezerā. Pa ceļam uz peldvietu nevienam no mums negribējās peldēt, jo smidzināja lietus un bija vēss. Toties, kad piegājām pie ezera, sapratām, ka nedrīkst palaist garām izdevību izpeldēties tik burvīgā vietā – apkārt kalni, dzidrs ūdens, turklāt ūdens pat nebija ledaini auksts, kā tas parasti ir kalnu ezeros. Tāpēc lielākā daļa no grupas metās vien iekšā ezerā, un ne mirkli to nenožēloja.
Tikmēr pārējie izklaidējās ar baigi labo atrakciju – starp diviem kokiem nostieptu lentu, uz kuras jānotur līdzsvars un jānoiet no viena koka līdz otram. Normunds parāda klasi – mierīgi noiet visu posmu gandrīz no pirmās reizes. Arī Raitai tas labi sanāk. Vēlāk arī viņai izdodas tas pats. Visi izmēģina šķietami neiespējamo līdzsvara vingrinājumu, bet tikai nedaudziem parādās apslēptie talanti un liela apņēmība. Visapņēmīgākais ir Toms. Viņam dažkārt pat sanāk noiet pa virvi diezgan daudz. Kristaps ir „triku meistars” – viņš pirms nokrišanas paspēj uz virves pasmiet, pagriezties, sašķobīties un visus sasmīdināt. Lāsmai ir talants uzkāpt uz virves. Viņa to dara ļoti skaisti, gluži kā mākslas vingrotāja. Labi sokas Baibai – viņai izdodas diezgan tālu noskriet pa virvi grīļodamies, pirms nokrīt. Tomēr Normunds un Raita ir nepārspējami!
Pēc 17:30 visi palēnām dodas uz autobusu, apiedami apkārt ezeram pa jauku taciņu. Apņēmīgākie „virves dejotāji” vēl paliek trenēties diezgan ilgi. Beigās visi sanākam kopā mūsu busiņā un dodamies uz kempingu.
19:50 paēdam vakariņas – makaronus ar tušonu un dārzeņu salātus. Ņam, ņam. Naksniņās ābols.
Ap 22:00 aizgājām gulēt – kā kurš…cits agrāk, cits vēlāk.
P.S. Piedodiet, ka es tik daudz uzrakstīju. Spamu var svītrot ārā. /Ieva/
27.07. otrdiena
9:00 Paēdām brokastis un pagaidām izskatāmies diezgan apmierināti par šo dienu. Sakāpām busā, lai dotos uz kādu no Imstas kāpšanas zālēm.
9:40 Esam piebraukuši pie sporta centra un dodamies iekšā. Kad atveram zāles durvis acīm paveras skaists kāpēja sapnis. Skaistas, augstas kāpšanas sienas, kādas nevar redzēt Latvijā. Un vēl foršs boulinga tunelis. Jaaa…var atzīt, ka šī diena ir izdevusies.
10:00 Pārģērbušies un iesildījušies esam gatavi sākt kāpt. Pirmās sienas esam pieveikuši bez problēmām un ir smaids uz lūpām. Un pēc tam gribas pamēģināt kaut ko grūtāku. Es ar Ievu redzam, ka „Fiļa” ar Kristapu kāpj pa diezgan mīnusainu un zilu maršrutu, kurš ir 6a+, bet viņš ir ar ļoti labām aizķerēm. Ieva sāk pirmā un izkāpj maršrutu ar nelielu ķibeli pie maršruta beigām. Tad pienāk mana kārta. Man ir doma izkāpt bez apstāšanās, bet atkal tajā pašā vietā kur Ieva, mana roka mani pieviļ un netieku augšā bez apstāšanās.
Un pēkšņi sākas pagurums, rokas vairs neklausa un plaukstas sāk sāpēt. Ieva tik skrien uz priekšu un kāpj sienu pa sienai, bet es Toms Cinītis nespēju sekot viņai un nolemju padoties un ar dažiem, kuri ir nolēmuši doties uz pilsētu dodos līdz.
16:45 Esam sakāpuši busā un dodamies uz Imst pilsētas centru.
17:00 Izkāpjam no busa un norunājam tikties plkst. 18:30 stāvvietā un tad braukt uz kempingu.
19:30 Esam kempingā un nepacietīgi gaidām vakariņas, kuras šoreiz būs ļoti garšīgas – kartupeļu biezenis ar burciņsalātiem un divas Frankfurtes desiņas pa virsu.
~ 20:30 pa gultām.
/Toms/
28.07. trešdiena
Rīts sākas daudzsološi ar gandrīz zilām debesīm. Šodien plānā Ferrata un kāpšana.
Busam ir brīvdiena, tāpēc, salikuši vēderos zapti un karstu rīsu putru, dodamies kājām uz kempingam tuvāko Reinhard Schiestl ferratu.
Pēc vakardienas vingrošanas kāpšanas zālē prasās pēc brīvdienas. „Pēc papīriem” šī ferrata ir nedaudz grūtāka kā pirmās dienas.
Uz trenažiera darbojamies ~ 1h, intensīvi pievelkoties un soļojot. Pirkstu treniņam pārāķējām karabīnes ~ 262 reizes!
Augšā taisām kopbildi un dodamies lejā uz Lagenfeld, kur deviņi no mums dodas kāpt uz Nosslach (pie Au ciemata). Citi par labāku nodarbi atrod atkārtotu peldi Aqva Dome vai divvientulību nometnē.
Pēc ~ 1h pastaigas ap 14:00 esam kāpšanas vietā, sāk smidzināt lietus, bet tas mums daudz netraucē, jo maršruti ir ar pārkarēm un blakus koki.
Līdz ~ 18:00 kāpjam un tad dodamies uz autobusu, kas mūs nogādā atpakaļ kempingā.
Vakariņās makaroni un saldajā maizes zupa, tad klasiskā vakarēšana un pa migām.
Pēdējā aktivitāšu diena ir galā. Pakojam mantas.
/Normunds & Raita/
29.07. Ceturtdiena
Nuuu jā….izbraukšanas diena!
9:00 Esam sakravājušies, mazliet ieēduši un gatavi doties ceļā, vēl tikai jāiestumj mašīna, lai vispār kaut kur var aizbraukt, bet, protams, mēs to veiksmīgi izdarām.
Tagad mūsu ceļš ved uz Čehiju, Brno, kur paliksim pa nakti tajā pašā viesnīcā, kurā palikām šurp ceļā.
Pa ceļam skatāmies filmas („Grāfs Monte Kristo”, „Leons”, „Sakāve”, „Ratatujs”, „Šurika piedzīvojumi”).
20:15 Esam iebraukuši Brno un braucam uz hoteli. Pa ceļam vēl bijām veikalā „Tesco”.
~ 21:00 Esam iekārtojušies hotelī un ēdam vakariņas. Tad kaut kad arī iestājas nakts miers.
P.S. Izņemot Ilgai, Fiļai, Lindai.
/Toms/
30.07. piektdiena
Ap 8:00 pamostamies. Pirmo reizi pēc tik ilga laika pamostamies siltā, mīkstā gultā. Esam jaukā viesnīcas numuriņā, Čehijā, Brno, tajā pašā vietā, kur nakšņojām turpceļā.
Izmantojām iespēju mazgāties dušā. Tā kā mums ir sava virtuvīte, varam ērti pagatavot brokastis un uzvārīt ūdeni ceļam. Brokastīs ēdām Kellog’s pārslas ar pienu.
9:00 izbraucam. Esam precīzi, nekavējam, jo mums gribējās ātrāk atgriezties Latvijā, mājās.
Mūsu brauciens sākās ar gulēšanu autobusā. Visi guļam, filmas neskatāmies. Braucam pa Čehijas ceļiem un gremdējamies jaukās atmiņās par šo braucienu, kurš gandrīz ir beidzies.
11:25 apstājamies benzīntankā. Lai izrāptos no autobusa, jāiet pa krēsliem, nevis pa grīdu, jo viss ir piebāzts ar somām. Benzīntankā izmantojām WC, izmantojām iespēju iztērēt pēdējās čehu naudiņas uz našķiem.
11:45 braucam tālāk. Esam visi pamodušies, tāpēc izdomājām skatīties filmas. Skatījāmies filmu „City of Gods”.
12:50 apstājāmies. Esam jau Polijā. Pusdienās apēdam kartupeļu putru un citus našķus. Līst lietus. Skatāmies filmu „Minhene”. Skumja, garlaicīga filma. Guļam.
15:43 apstājamies. Skatāmies filmu „Četra istabas”.
17:33 apstākamies. Parādījās saulīte! Skatāmies filmu „Aviators”, pēc tam „Meet Dave”, 21:50 apstājāmies jau pazīstamā vietā.
23:00 ejam gulēt.
/Ieva/
31.07. sestdiena
6:00 Esam Rīgā.
Pēc Latvijas laika, Rīgā esam 7:00
