Radioelektronikas pulciņš dodas ekskursijā uz „Hansas elektronika” un „Protolab” Ogrē
Jauniešiem, kas jau izvēlējušie ar elektroniku saistītu profesiju, kā arī tiem, kas vēl domā, svarīgi jau laikus redzēt savām acīm (un arī aptaustīt, ja iespējams) ar ko nākotnē būs darīšana. Vislabāk to var izdarīt ekskursijā kādā reālā ražotnē. Tāpēc ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas atbalstu- projekta „Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteru attīstības projekts ” ietvaros 17 Rīgas skolēnu pils Radioelektronikas pulciņa vecākās un vidējās grupas dalībniekiem , kuru vidū ir arī vairāki Rīgas Tehniskās Universitātes studenti un Rīgas Tehniskās Koledžas un Rīgas Valsts Tehnikuma audzēkņi, tika noorganizēta ekskursija un transports, un 28.oktobrī devāmies uz Ogri, kur darbojas viena no lielākajām Latvijas elektronikas ražotnēm „Hanzas elektronika”.
Ražotnē ar modernām tehnoloģiskajām iekārtām tiek izgatavotas iespiedshēmas. Lielos vilcienos katra mūsdienu elektroniskā iekārta , vai tas būtu ledusskapis, printeris vai centrālapkures katla vadības bloks, parasti sastāv no kontroles un vadības paneļa, sensoriem un izpildierīcēm. Tā visa darbību nodrošina sarežģīts daudzu un dažādu elektronikas elementu kopums- iespiedshēma. Pirmajā acu uzmetienā tā atgādina ļoti precīzas un tīras pilsētas satelītuzņēmumu, parasti zaļā krāsā.
Mūsdienu elektronikas detaļas ir ļoti sīkas, iespiedshēmu montāžu veic automatizētas ražošanas līnijas. Garās strādnieču rindas baltos halātos pie konveijera var redzēt vairs tikai pagājušo gadu hronikās. Prasība pēc halātiem elektronikā, kas prasa ļoti lielu tīrību, jo iekārtas darbību var izjaukt pat visniecīgākā metāla skaidiņa , gan ir saglabājusies, un tos, tāpat kā īpašas statisko elektrību novadošas „Bahilas” uzvilka katrs ekskursijas dalībnieks, jo nopietnās iestādēs ir stingri noteikumi. Un tā zinoša ražotnes speciālista vadībā iepazināmies ar visu ražošanas procesu no tukšas iespiedplates līdz gatavai iekārtai. Roboti strādā klusi un raiti, hallē tīri un gaiši. Gluži nepierasti tiem, kam kādreiz gadījies strādāt lielajās rūpnīcās . Fascinēja iekārta, kas lodē diskrētos elementus ar alvas vilni. Izskatās pēc spoža strautiņa, bet tas ir 300 grādu karsts izkausēts metāls!
„Hansas Elektronika” ražo iespiedshēmas dažādām iekārtām, galvenokārt Interneta rūteriem; arī citu produkciju-sastāvdaļas LED ekrāniem, apgaismojuma vadības blokus, u.c. dažādiem pasūtītājiem, galvenokārt Skandināvijā. Pulciņa dalībniekiem ražotne tā iepatikās, ka 5 koledžu audzēkņi un RTU studenti steigšus pieteicās praksē.
Bet kā tikt pie pašas iespiedplates, uz kuras samontē shēmu? Aptuvena nojauta pulciņa audzēkņiem ir , ne mazums to izgatavots vai nu zīmējot ar ūdens izturīgu flomāsteri, vai pat ar t.s. „Lāzera – gludekļa tehnoloģiju”. Tieši pretī „Hanzas elektronikai ” atrodas Rīgas reģiona biznesa attīstības inkubators, kura telpās darbojas „Protolab”-laboratorija, kur nelielās partijās var izgatavot jebkuras elektroniskas iekārtas prototipu, sākot no iespiedplates izstrādāšanas un izgatavošanas līdz gatavam prototipam ar pārbaudi un testēšanu.
Biznesa inkubators ir vieta, kur veidojas jauni uzņēmumi. Tā mērķis ir uzlabot šo uzņēmumu izaugsmes iespējas un izdzīvošanas rādītājus, nodrošinot tiem telpas, pakalpojumus un konsultācijas. Galvenais uzsvars ir uz vietējo attīstību un darbības pamatfunkcija ir veicināt jaunu inovatīvu firmu izveidošanos, nodrošinot tās “inkubācijas periodā”, ar telpām, infrastruktūras pakalpojumiem un konsultācijām uzņēmējdarbības pamatjautājumos.
Laboratorijas elektronikas tehnologs Dmitrijs Drobenkovs mūs iepazīstināja ar visu iespiedplāksnes tapšanas procesu, no izstrādes līdz gatavai plāksnei. Izrādās, ka te var izgatavot pat 8 slāņu iespiedplāksnes!
Iepazināmies arī ar lāzeru, kādu tuvumā nebijām redzējuši, un mums pat apsolīja sniegt atbalstu, gatavojoties Robotikai un Saules kausam. Biznesa inkubatorā darbojas vēl vairākas citas firmas, kas nodarbojas ar dažādiem pētījumiem, piemēram, alternatīvām enerģijām. Dažas, kā „Real Sound Lab”, „Mikrodators”, „Smits elektronika” jau ir ieguvušas savu vārdu un stāvokli, un inkubatoru atstājušas.
Kamēr vecākie audzēkņi vēl uzdeva jautājumus par dažādiem tehnoloģiskiem sīkumiem, jaunākie, nedaudz noguruši no informācijas pārbagātības, atpūtas stūrītī iejutās nākotnes pētnieku un topošo biznesmeņu lomās.
Jānis Ozols-Ozoliņš,
Radioelektronikas pulciņa skolotājs
www.rsp.lv