Orientieristi Zviedrijā
R
SP arī šogad devās cīnīties uz Pasaules skarbākajām orientēšanās stafetēm – jeb piedalīties Tiomilā, kas norisinājās Finspång’ā (SWE), kur starp 360 sieviešu komandām un 359 vīriešu komandām, kā jau katru pavasari, mēs varējām izbaudīt “īstos” orientieristu Ziemassvētkus.Viss sākās uzreiz pēc pirmās reizes, kad daži iepirka jaunas lampas un sāka pamatīgāk trenēties. Par sastāviem daudz nebija jādiskutē, komandu aprises bija skaidras jau novembrī, un līdz ar pieteikuma nosūtīšanu janvārī, arī no tumsas+sniega vairs neviens nebaidījās.
Ierodoties sacensību centrā varēja justies kā Pasaules čempionātā, jo tieši tā pat kā tur, arī šeit bija Latvijas karogs, kurš bija tieši mums par godu.
No pirmās reizes mēs bijām iemācījušies kā efektīvāk transportēties un laicīgi padomāt par siltu mitekli. Otrais izdevās tik labi, ka 10milas nakti pie mums pārlaida ne viens vien latviešu leģionārs no Skandināvu klubiem.
Pirmie, kā parasti startēja jaunieši un seniori, un kas zin – varbūt pēc gada mēs ieradīsimies 10milā ar savu jauniešu komandu. Nākamās sekoja dāmas, kuru 5 etapu stafetes starts bija 15:00. Lai arī RSP dāmām visām kā vienai nebija kārtībā veselība, visas bija cīņasspara pilnas un gatavas doties distancē. Pirmā mežā ieskrēja Līga, kura pēc sava finiša atzina, ka distance bija izdevusies un ir priecīga par savu rezultātu. Otrajā etapā Zviedrijas mežos 2. reizi savu kāja spēra mūsu jauniešu trenere Elīna Karkliņa. Trešajā – Mārīte Pundure. Ceturtajā – Kristīne Ruka. Visām šīm dāmām distancē gadījās lielāki vai mazāki misēkļi, kas attālināja fanu cerības, ka komanda atkārtos 2009. gada augstvērtīgo rezultātu. Pēdējā etapā ar masu startu devās Kristīne Kokina, kura saīsināto distanci veica pietiekami raiti, lai RSP komandu gala vērtējumā ierindotu 272. vietā.
Puišu stāsts sākās 22:00 vakarā, kuru iesāka Edgars Bernāns. Video ar to fantastisko skatu var redzēt nedaudz augstāk, bet to, kas tur tiešām notiek, to zin tiešām tikai tie, kas starta brīdī norauj karti un nesas pretī tumsai. Šogad šis laimīgais bija Edgars, kurš iespējams no lielās sajūsmas un emocijām, “iekrita” jau distances sākumā un palaida “degošo čūsku”. Tā nu sanāca, ka pilnībā piepildījās teiciens par to, ka “kā iesāksi 1. etapu, tā pabeigsi visu stafeti”. Lai arī puiši bija krietni spēcīgāki nekā iepriekšējā gadā, arī šogad negāja kā vēlētos. 2. etapā Mārtiņš Linde cīnījās vairāk ar savu lampu nekā distanci. Lai arī nākamo etapos startējušie distanci veica labi, visi atzina, ka spēj labāk un ātrāk. It īpaši Dāvis un Ivars, kuriem pēc finiša prasījās pēc garākas distances. 8. etapā devās Mārtiņš, kurš aizstāja satraumēto Rolandu un distanci pieveica bez lielām kļūdām, bet ļoti gausā solī. Pirmspēdējā etapā startēja Reinis, kuram noteikti bija pa spēkam finišēt pirms masu starta, lai izpildītu komandas galveno uzdevumu un Kalvi ielaist garajā distancē. Tomēr tas neizdevās un Kalvis startēja diezgan iespaidīgā masu startā, kurā bija ap 250 cilvēkiem. Līdz tam komandas rezultāts bija diezgan daudzsološs, pat neskatoties un dažām neveiksmēm, tiktu uzstādīts ļoti labs rezultāts. Bet tā nu sanāca, ka Kalvis savā distancē bija paslīdējis garām vienam no saviem kontrolpunktiem, kas noveda pie pavisam negaidīta noņemta rezultāta. Lai nu kā, visi pēc finiša bija apmierināti, jo sasniegtais rezultāts bija krietni augstāks par iepriekšējā gadā sasniegto, apvidus deva milzu gandarījumu un pieredze, kas iegūta, noteikti palīdzes sasniegt augstākas virsotnes 2011. gada orientieristu Ziemassvētkos Södertörn’ā.
Bez mums 10mila startēja ap 15 citi latvieši, kuri pārstāvēja dažādus skandināvu klubus. Starp viņiem bija arī divi mūsēji – Mārģers Kietis un Anatolijs Tarasovs. Anatoliju diemžēl piemeklēja veselības problēmas, pēc aizvadītā Zviedrijas nakts-O čempionāta, tāpēc viņa vietu Ärla IF pirmajā komandā ieņēma Maģers, kurš prata izcīnīt 52. vietu kopā ar saviem skandināvu draugiem. Par pārējiem spēcīgāko latviešu startiem var izlasīt šeit.
Nu jau var teikt, ka esam sākuši gatavoties 2011. gada Tiomilai, kas norisināsies Stokholmas pievārtē.