Meiteņu kora “Tonika” vasaras nometnes hronika

2011. gada 30. jūlijs.

Es kā hronists, kas ieradās nometnē vēlāk, biju spējīgs visu novērtēt objektīvi no malas. Valdemārpils skolā kūsā enerģija un valda kopības sajūta, kas katram ienācējam no malas varētu likt justies tā, it kā viņš jau daudz ko ir nokavējis, taču vēl gaida daudz kas brīnišķīgs. Iespējams, ka mēs esam kādā laika tunelī, jo pat nometnes vadītāji atzīst, ka „laiks ir saspiedies”.

Lai izvairītos no sadursmēm ar vietējiem, nometnes dalībnieki ir ieslēgušies savā Valdemārpils cietoksnī, kur tad var izlaist savas radošās dzirkstis gan gatavojot nometnes karogu, gan piedaloties pirmajos kopīgajos dziesmu un deju mēģinājumos, gan priecējot citus ar saviem „istabu priekšnesumiem”. Kad esam sadziedājušies un sarokojušies, un izkāvušies par divām loti pieprasītām dušas kabīnēm, mēs draudzīgi sasēžamies aplī un novēlam viens otram ar labu nakti, jo, lai arī cik dīvaini tas neliktos, lielākā daļa cilvēku ir gatavi aiziet gulēt vēl tajā pašā dienā, kurā piecēlās.

Nometnes hronists – Kristīne Senkāne

Nometnes hronika 2. diena

2011. gada 31. jūlijs.

Atlikušas vēl dažas „pirmās” lietas, kā pirmā rīta rosme un pirmās brokastis, kad jāsāk, kā saka, nopietnā strādāšana. Iet vaļā dziedāšana un dejošana, top fantastiskas mandalas, kā arī notiek pirmais kopmēģinājums, es pačukstēšu, dziesmai „Viņi dejoja vienu vasaru”. Lai gan durvis tiek cītīgi sargātas, uzdarbojas iekšējie nebēdņi, tāpēc mīksto matraču īpašnieki: Piesargieties! Pēc pusdienām bija jau par tradīciju kļuvušais konkurss „Erudīts”, kur labākās no mūsu gudrajām komandām izrādījās Elīzas Bērziņas, Raineldas Vircavas un, pirmā vietā, Lauras Gulbes komanda. Taču, lai visiem būtu, ar ko palielīties, „Tornītis” sagādāja ļoti iespaidīgu karoga kātu, un svinīgi tika pacelts nometnes krāšņais pašu darinātais karogs. Kā baumo, šim kātam ir stāsts apakšā, kuru, tāpat kā citas „leģendas” par zināmo četrotni, plašākai sabiedrībai nedara zināmu. Svinīgi tika sveikta jubilāre Linda Radziņa, kurai apritēja četrpadsmit gadu. Bez maz vai kā atbilstoši notikumam galdā tika likts īpaši gards saldais. Hmmm… vai kāds cits vēl negrib būt piedzimis tuvāko septiņu dienu laikā?

Nometnes hronists – Kristīne Senkāne

Nometnes hronika. 3. diena

1. augusts, pirmdiena

Pāršķirot jaunu lapu kalendārā, mūsu nometnes dalībniekus sagaida aktīvs mēneša iesākums… Veiklība un izturība jāņem talkā ikvienam, jo pienākusi sporta diena! Sporta spēļu rīkotāji bija parūpējušies par vispusīgiem pārbaudījumiem, un, kā jau īstā mākslinieku nometnē, bija svarīga ne tikai fiziskā sagatavotība, bet arī veikls dejas solis un bagāts dziesmu pūrs. Dziedāšana tika atzīta par labu metodi arī līdzsvara uzdevumā, kur komanda varēja saliedēties, ilgstoši stāvot uz kreisās kājas ciešā satvērienā (šajā disciplīnā nepārspējama bija mūsu mākslas skolotāja Rita – viņai piešķīrām oficiālu diplomu par visaugstāk pacelto kāju! J ). Izrādījās, ka Valdemārpils vidusskolas basketbola groza labvēlību iekarot nebija nemaz tik viegli, bet tautas bumbas spēles mākslai gan atdevāmies no visas sirds, atklājot arī vairākus spilgti talantīgus spēlētājus! Grandiozākais pārbaudījums bija lielā stafete, kurā jāspēj aši iejusties arvien jaunos uzdevumos, mācoties sajust blakus savus komandas biedrus. Diemžēl neiztikām arī bez dažām traumām, tomēr topošā mediķe Ilze Cimiņa tās dziedināja ļoti gādīgi un profesionāli.

Varbūt uzvaras kodu iespējams ierakstīt jau komandas nosaukumā? Spriediet paši – nometnes sporta spēlēs I vietas godu ieguva komanda „Mūsu kedas ir ātrākas par tavām”!

Atliek vien novēlēt, lai cīņas spars, veiksme un izturība mūs pavada arī pretī mūsu skaistajam mērķim – sestdienas koncertam!

Nometnes hroniste – Evija Klūģe

Nometnes hronika 4. diena

2. augusts, otrdiena

Valdemārpils ir iedvesmojoša pilsēta… Viss šeit šķiet kā ar rūpīga mākslinieka otu veidots – ezermalā rāmi peld pīles un rotājas saule, sāk vērties krāšņo dāliju pumpuri skolas pagalmā, un arī stārķu ģimene ik pa laikam klabina mums uzmundrinājuma dziesmu. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka šo dienu arī paši veltījām mākslai. Un, kur gan vēl labāk darboties saules apmirdzētā dienā, ja ne brīvā dabā? Tā nu mūsu vakardienas tautas bumbas cīņu laukums pārtapa par mākslinieku darbnīcu. Iespējams, par godu Latvijas talantīgajiem amatniekiem (bet varbūt arī gardajai pusdienu zupai ) nodarbojāmies ar koka karošu apgleznošanu. Tās izdevās cita par citu skaistākas un krāšņākas! Tikai vēl joprojām gaidām nožūstam uz karotēm uzklātās krāsas…

Līdztekus šīm radošajām aktivitātēm arī dziedāšanas un dejošanas mēģinājumi kļūst arvien intensīvāki. Tomēr, lai arī pirmajā nometnes dienā skolotāja Inga atzina, ka laiks esot „nedaudz saspiedies” , ir sajūta, ka līdz ar katru nometnes dienu tas atkal pamazām atgūst savu ierasto formu. Kas zin, varbūt drīz iegūsim pat kādu papildus stundiņu? Mēs to laiku pievarēsim!

Nometnes hroniste – Evija Klūģe

Nometnes hronika 5. diena

2011. gada 3. augusts.

Ja katrai dienai nometnē piešķir īpašu nosaukumu, tad šī noteikti bija „Teātra diena”. Neskatoties uz intensīvo mēģinājumu grafiku, bija jāatrod laiks, lai uzvestu izrādi. Un mēģinājumi koncertam tiešām prasīja daudz spēka. Dalībnieki beidzot, kad koncerta programma ir veiksmīgi atradusi savu ceļu uz Valdemārpili, tika iepazīstināti ar tās skeletu. Visas notis ir izdalītas, gandrīz visas dejas ir iemācītas un cītīgajiem vadītājiem palikuši pēdējie spēki, lai pamācītu neapķērīgāgos māksliniekus.

Taču šie paši mākslinieki un pasniedzēji demonstrēja savu neizsikstošo radošo enerģiju un talantu vakarā, uzvedot „Romeo un Džulijeta. Laiku lokos”. Pasaulslavenais mīlas stāsts tika prasmīgi attēlots kā akmens laikmetā, tāpat 3000 gadu pēc m.ē. tālā nākotnē. Skolotājas pielāgoja lugu 1985. gada Ļeņingradai „Likteņa ironijas” ieskaņās ar ļoti kolorītu Romeo jeb Lukašinu. „Trokšņu ciems”, proti, studijas meitenes, parādīja izcilu sniegumu iejūtoties alu cilvēku ādās. Tiešām patīkams pārsteigums par lielo talantu un neizmērojamo potenciālu. „Koku laumiņas” ceļoja tālā nākotnē un parādīja, ka stāstam it nemaz nav jābeidzas traģiski, lai tas būtu skaists. „Kakafonija” parādīja mūsdienu mīlas pāri metropolē Ņujorkā, kur košie Brodvejas mūzikli parāda cilvēku patieso būtību. Nākamais priekšnesums rādīja Romeo un Džulijetu tumšajos viduslaikos, kad bija izplatīta raganu dedzināšana, ar pāris moderniem elementiem. Jāuzteic Džulijetas lomas tēlotājs Kārlis Brālītis, kura izvēle šai lomai atbilst attiecigā perioda priekšstatiem par teātri. Kā pēdējie uzstājās „Mabaliki” ar brīnišķīgu Romu un Jūliju 1905. gadā, turklāt priekšnesums bija ļoti smalki iestudēts, uzstājoties vairākās valodās. Šķiet, neviens neaizmirsīs šo vakaru, šo „детскый сад”.

Nometnes hroniste Kristīne Senkāne

Nometnes hronika 6. diena

2011. gada 4. augusts.

Šī diena tika veltīta, lai gatavotos koncertam. Bija nebeidzami dziedāšanas, deju un kopmēģinājumi. Visiem ir skaidra koncerta programma un soļi dejās, tagad tikai jāpiepūlas, lai to visu atcerētos un lai visu paveiktu ar smaidu. Citādi šī ir mierigā diena, nav nekādi pasākumi, kas nav veltīti koncertam, jo vēl ir jāveic daudzi sagatavošanās darbi. Vakara pusē jau varēja manīt gaiteņos staigājam meitenes ar ruļļiem matos, lai izmēģinātu koncerta frizūras, kā arī rindas pie gludekļiem. Tērpu jautājums vēl tika kārtots, kamēr ātrākie tērpu īpašnieki jau steidza atbrīvoties no krokām savos koncerta apģērbos. Izskatās, ka dažreiz cilvēki mācās no savām kļūdām un neatstāj visu uz pēdējo brīdi. Kopumā nometnē jūtams priecīga satraukuma gars par gaidāmo koncertu, jo, lai cik tas neticami nebūtu, nometne jau tuvojas beigām, un ir palikusi tikai viena diena līdz koncertam.

Nometnes hroniste Kristīne Senkāne

Nometnes hronika 7. Diena

5. augusts

Šī noteikti ir viena no gaidītākajām dienām nometnē, jo nu jau 8 gadus neiztrūkstoša tradīcija ir „Talantu vakars”. Talantu vakaram katrs gatavojas savādāk, daži jau gatavo tērpus un priekšnesumus vēl mājās un nometnes laikā tos tikai pieslīpē, daži ļaujas radošai improvizācijai un priekšnesumi top uz vietas. Bet noliegt nevar – talanti mums ir ! Priekšnesumi bija vērojami visos žanros – uzstājās trīs pianistes Evija, Rainelda un Beatrise. Evija mūs priecēja ne tikai ar izsmalcinātu klavieru piesitienu, bet veiksmīgi iejutās talantu vakara vadītājas lomā. Izcils bija Elīzas baleta priekšnesums Antonio Vivaldi „Gadalaiku” noskaņās. Mūs priecēja arī veseli divi sporta deju priekšnesumi – romantiskais Lauras un Kārļa fokstrots un spirgtais, dzirksteļojošais Ilzes un Anrija džaivs. Aktieriski spoži un dejiski raiti bija deju priekšnesumi, ko veidoja „Kakofonija” , „Laumiņas” un „Mabaliku” dāmas, kas bija iejutušās puišu lomās. Mēs varam lepoties arī ar savu Latvijas Zemessardzes pārstāvi Lindu, kas prezentēja dalību starptautiskajās mācībās. Emocionāli jūtīgs bija Kristīnes stāstījums labākajās Jaunā Rīgas teātra tradīcijās. Vizuālās mākslas jomu pārstāvēja Una un Līva. Un, protams, kur nu bez dziesmas, gan ar pavadījumu, gan a cappella, gan jautrās dzīvespriecīgās noskaņās, gan liriskās pārdomu noskaņās. Skanīgo balsu īpašnieces un īpašnieki bija abas Annijas, Anna, Laura G., Laura un Ilze Cimiņas, Anrijs, Kārlis, Māris, Kaspars un Inga. Vakara noslēgumā visi atzina, ka jau tagad sāk gaidīt nākamo talantu vakaru.

Nometnes hronika 8. diena

6. augusts

Lielā diena ir klāt. Jau tūlīt pēc brokastīm darbīgi kārtojam tērpus un visu koncertam nepieciešamo autobusā, lai dotos uz Talsiem . tur mūs jau gaida Talsu tūrisma centra gide Anita, kuras devīze – Talsi – ceļazīme uz piepildītiem sapņiem! Senču soļi, vitamīni acīm un dvēselei, Talsu ievērojamākie novadnieki Žanis Sūniņš, Jēkabs Sprinģis, Romis Bēms, “Krūmu” mākslinieku grupa, Aleksandrs Pelēcis, Maija Laukmane .Baznīcu aicinājums. K.F.Amendas un komponista L.Bēthovena draudzība. Ekskursijas noslēgumā koris Talsu evaņģēliski luteriskajā baznīcā nodziedāja Ē. Ešenvalda un M’. Zālītes „Mēs tevi lūdzam Debess Tēvs”.

Mūsu brīnišķīgās pavārītes no Valdemārpils ir atvedušas mums pusdienas tieši uz Talsu tautas namu, lai pēc tam spēka pilni varam mēģināt un, protams, nodot skatītāju vērtējumam savu astoņu dienu sirds darbu – koncertu „Vēstulēs man tevi jāsameklē”

Nometnes hronika 9. diena

7.augusts

„No pamodušās sudrabupes dzērām mēs, caur vasaru mēs gājām tvanošo, līdz horizontam pavadījām dzērves un tagad drusciņ skumsim par neko.”

/O. Vācietis/

Mazliet noguruši un tomēr laimīgi esam sagaidījuši nometnes pēdējo dienu. Vēl tikai rūpīgi jāsakārto telpas un jādodas pēdējā izbraucienā aplūkot Kurzemes dabas pērles. Šķiet brīnišķīgākais Vandzenes dižakmens – gaišais, stūrainais milzis veiksmīgi nogūlies pļavā un ir saredzams no liela attāluma. Pavada laiku kopā ar pāris kokiem un krūmājiem, kuri viņam ir piekļāvušies klāt un to saknes ir ļoti tuvu akmens sāniem vai varbūt pat zem tā. Uzrāpjoties uz akmens, var sekmīgi vērot dzimtās zemes plašumus tuvākajā apkārtnē. Un mazliet skumīgi skan Imanta Kalniņa dziesma „Visskaistākās ogas pasaulē”. Ceļš mūs tālāk ved uz Mērsraga bāku. Jūras krastā rakstām savu pēdējo šīs nometnes vēstuli, liekam to pudelē un ar laimes vēlējumiem un S. Mences dziesmu „Saules meitas sagšas raksta” pabadām to jūras viļņos.

Uz tikšanos nākamajās nometnēs un šīs nometnes noslēguma pasākumā Rīgā 25. augustā pie mums pilī.